Revidenta amats radies pirms 80 gadiem, lai pievilinātu investorus

revidents

12.07.1938. tika ielikti pamati jaunai profesijai – revidentam. Tā laika Ministru kabinetā pieņemts un 18. jūlijā Valsts prezidenta izsludināts tika pirmais “Par zvērinātiem revidentiem” likums, kas bija pirmais pamatakmens Latvijas zvērināto revidentu institūtam. Tas tika sekmēts normatīvo aktu prasību dēļ, kas noteica, ka ir nepieciešama obligāta zvērināto revidentu veikto ikgadējo pārskatu caurskatīšana paju un akciju sabiedrībās.

Ko noteica likums?

Zvērināto revidentu likums noteica prasības tiem cilvēkiem, kuru darba pienākumos ietilpt gada pārskatu revīzijas veikšana:

  • zvērinātiem revidentiem;
  • zvērinātu revidentu palīgiem.

Tajā pat laikā tika noteikta kārtība, pēc kuras jāveic:

  • gada pārskatu revīzija;
  • mēnešu pārskatu revīzija;
  • bilanču revīzija;
  • dokumentu pārbaude;
  • grāmatu pārbaude.

Līdz likuma ieviešanai revīzijas organizācijās un uzņēmumos veica pēc pašu gribas, izvēloties no darbinieku vidus piemērotākos kolēģus revidenta amatam. Turklāt revidenti pirms likuma ieviešanas strādāja arī biržā.

Kripatiņa vēstures

Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja (Latvijas Zvērināto revidentu asociācija) stāsta: “Zvērināto revidentu profesijas svarīgākais uzdevums ir sniegt iestādēm, akcionāriem, investoriem, kreditoriem, valstij un uzņēmējiem skaidru, patiesu, saprotamu priekšstatu par konkrēta uzņēmuma finanšu pārskatu:

  • uzņēmuma finansiālo stāvokli;
  • uzņēmuma peļņas rezultātiem;
  • to, vai uzņēmuma finanšu pārskats atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
  • cik daudz un kādi nodokļi ir aprēķināti un samaksāti valstij.

Arī tad, kad nupat tika ieviesta šī profesija, tās mērķis bija gluži tāds pats kā mūsdienās, proti, zvērināta revidenta pieaicināšana, lai būtu droši, ka uzņēmums ievēro visus uz to attiecināmos likumus un normas, samaksā visus nodokļus, kas aprēķināti tām atbilstoši, kā arī drošība par to, lai gada pārskats sniegtu patiesu un saprotamu priekšstatu par uzņēmuma darbību. Jau tajā laikā, kad 1938. gadā tika pieņemts šis likums, tā galvenais netiešais mērķis bija:

  • investoru piesaiste;
  • ražošanas attīstīšana.

Kādā ziņā? Revidentu slēdziens bija kā drošības spilvens investoriem, ka viņu ieguldītā nauda konkrētajā sabiedrībā ir drošībā, un ka uzņēmums veiksmīgi turpinās darbību un nauda nezudīs. Šis te mērķis ir saglabājies arī mūsdienās gluži tāpat kā revizoru uzdevumi.