Kā minimālā alga 2015. gadā ietekmējusi Latvijas uzņēmumus?

Foto: Pixabay.com

Minimālā alga un IeIeN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) neapliekamais minimums – šie ir divi populārākie instrumenti, ar kādiem tiek sniegts atbalsts tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir zems ienākumu līmenis. Tomēr taisnības labad jāteic, ka izmaiņas kas radās, kad minimālā alga 2015. gadā tika noteikta 360 eiro, tautsaimniecību ietekmēja neviennozīmīgi. Kaut arī minimālās algas pieaugumam ir pozitīva ietekme uz valsts ekonomisko stāvokli, šīm izmaiņām, izrādās, var tikt novērotas arī negatīvas blakus parādības, piemēram, pavājināta konkurētspēja.

Teorētiskā minimālās algas izmaiņu ietekme uz tautsaimniecību

Ir trīs puses, no kurām ir vērts apskatīt šo jautājumu:

  • nodarbinātie;
  • valsts;
  • darba devēji.

No nodarbinātu personu (strādnieki, darbinieki) skatupunkta minimālās algas palielināšanās sniedz iespēju nodrošināt iztikas minimumu, kā arī var radīt potenciālu pozitīvu ietekmi uz patēriņu (preču un pakalpojumu iegādi un izmantošanu). Raugoties no valsts viedokļa, minimālās algas palielināšana varētu būt efektīvs ierocis ēnu ekonomikas samazināšanai, jo lielai daļai uzņēmumu un darba devēju atšķirība starp “aplokšņu” algas summu un 360 eiro minimālās algas apmēru iespējams varētu kļūt pietiekami maza, lai piekopt ēnu ekonomiku kļūtu neizdevīgi. Tomēr ne visiem minimālās algas palielināšana var sniegt pozitīvas izmaiņas.

Darba devēju riski un to mazināšana

Izrādās, darba devējiem pastāv negatīvu izmaiņu risks, proti, tiek palielinātas darbaspēka izmaksas, un tas var iedragāt uzņēmuma konkurētspēju. Šādā situācijā uzņēmumi ir spiesti pielāgoties, lai nebankrotētu, un viņiem ir iespēja izmantot vienu vai kombinēt vairākas pielāgošanās stratēģijas:

  • ar darbaspēku nesaistītu izmaksu samazināšana;
  • štatu samazināšana jeb daļas darbinieku atlaišana vai jauno darbinieku skaita samazināšana (tam var būt negatīvs blakusefekts – darbinieku pārslodze);
  • palielināt uzņēmuma sniegto produktu vai pakalpojumu cenas, lai kompensētu darbaspēka izmaksu palielinājumu;
  • atalgojuma sadalījuma izmaiņu veikšana, kā rezultātā var nākties palielināt darba algu arī tiem darbiniekiem, kas saņem vairāk par minimālo algu (negatīvs blakus efekts – darbaspēka izmaksas turpina palielināties);
  • uzņēmuma produktivitātes uzlabošana, lai ar esošajām darba izmaksām varētu saražot vairāk produktu (vai pakalpojumu).

Lai arī vairums pētījumu ir veltīti tieši negatīvās ietekmes studēšanai, efekts, ko uz nodarbinātību rada minimālās algas palielināšana, nav un nebūs viennozīmīgs uz visām trim iesaistītajām pusēm.