Ārvalstu klienti pamet Latvijas bankas – noguldījumu apjoms krities par 30% 2 gadu laikā

Nauda bankā

2016. un 2017. gada laikā finanšu sektorā notikušās pārmaiņas nesušas negatīvu rezultātu Latvijas bankām – ārzemju klientu noguldījumi kļuvuši par 30% mazāki. Šādu informāciju savā 2017. gada darba rezultātu pārskatā ievietojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Dati no pārskata

FKTK savā pārskatā minējusi, ka 2016. gada un 2017. gada laikā notikušo pārmaiņu dēļ ārzemnieki vairs neuzticas Latvijas bankām, proti, ārvalstnieku noguldījumu apmērs krities par 30%. Naudas summās runājot, tie ir aptuveni četri miljardi eiro, kas aizplūduši no Latvijas naudas lauciņa, jebšu riskanta ārzemju klientu nauda, kura Latvijā vairs nav vēlama. 2017. gada izskaņā Latvijas vietējās bankās ar lielu pārsvaru dominēja vietējo iedzīvotāju noguldījumi, savukārt ārzemju klientu segments šajā ziņā samazinājies pat par 39%. Taču šīs izmaiņas nenesa negatīvu ietekmi uz finanšu jomu Latvijā, jo banku kredītportfeļi kļuva arvien kvalitatīvāki, kā arī acīmredzami palielinājās iekšzemes noguldījumi, šādi radot savā ziņā ārvalstu segmenta samazināšanās kompensāciju.

FKTK dati norāda, ka Latvijas kapitāla un finanšu tirgū, ņemot vērā aktīvu apjomu, vēl joprojām vislielāko segmentu ar 84% aktīvu no sektora veido komercbankas.

Paaugstinātie stabilitātes rādītāji darbojas godam

Laikā, kad īstenota jaunā atbilstības jomas kārtība, Latvijas valsts banku sektors iepriekšējā gadā ir sašaurinājies, un šī sašaurināšanās nesusi negatīvu ietekmi uz sektora peļņas rādītājiem, taču neatkarīgi no tā, Latvijas bankām izdevās saglabāt augstu:

  • kapitalizācijas līmeni;
  • likviditātes līmeni.

Šādā veidā FKTK iepriekš pieprasītie paaugstināta līmeņa banku stabilitātes noteicēji, tostarp arī ārzemju segmenta bankām, sevi ir pierādījuši darbībā parādot, ka tie ir gana vērtīgs instruments laikā, kad jāveic pārmaiņas un lielā mērā jāizmaina klientu bāze lielā daļā banku sektora. Šādu informāciju sniedzis Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Turklāt nav daudz tādu valstu, kuru bankas būtu spējīgas tik mierīgi un kontrolēti izdarīt visu vajadzīgo, lai ierobežotā laika sprīdī valsts finanšu jomu pamestu vairāki miljardi eiro. Turklāt šāds process būs jāveic arī nākamajā gadā, lai līdz galam atbrīvotu Latvijas bankas no noteiktas ārvalstu klientu kategorijas. Pēc šādas pārveides ir paredzēts, ka līdz šim pastāvējušās divas banku grupas Latvijā saplūdīs vienā vienotā.

Dati no pārskata

FKTK savā pārskatā minējusi, ka 2016. gada un 2017. gada laikā notikušo pārmaiņu dēļ ārzemnieki vairs neuzticas Latvijas bankām, proti, ārvalstnieku noguldījumu apmērs krities par 30%. Naudas summās runājot, tie ir aptuveni četri miljardi eiro, kas aizplūduši no Latvijas naudas lauciņa, jebšu riskanta ārzemju klientu nauda, kura Latvijā vairs nav vēlama. 2017. gada izskaņā Latvijas vietējās bankās ar lielu pārsvaru dominēja vietējo iedzīvotāju noguldījumi, savukārt ārzemju klientu segments šajā ziņā samazinājies pat par 39%. Taču šīs izmaiņas nenesa negatīvu ietekmi uz finanšu jomu Latvijā, jo banku kredītportfeļi kļuva arvien kvalitatīvāki, kā arī acīmredzami palielinājās iekšzemes noguldījumi, šādi radot savā ziņā ārvalstu segmenta samazināšanās kompensāciju.

FKTK dati norāda, ka Latvijas kapitāla un finanšu tirgū, ņemot vērā aktīvu apjomu, vēl joprojām vislielāko segmentu ar 84% aktīvu no sektora veido komercbankas.

Paaugstinātie stabilitātes rādītāji darbojas godam

Laikā, kad īstenota jaunā atbilstības jomas kārtība, Latvijas valsts banku sektors iepriekšējā gadā ir sašaurinājies, un šī sašaurināšanās nesusi negatīvu ietekmi uz sektora peļņas rādītājiem, taču neatkarīgi no tā, Latvijas bankām izdevās saglabāt augstu:

  • kapitalizācijas līmeni;
  • likviditātes līmeni.

Šādā veidā FKTK iepriekš pieprasītie paaugstināta līmeņa banku stabilitātes noteicēji, tostarp arī ārzemju segmenta bankām, sevi ir pierādījuši darbībā parādot, ka tie ir gana vērtīgs instruments laikā, kad jāveic pārmaiņas un lielā mērā jāizmaina klientu bāze lielā daļā banku sektora. Šādu informāciju sniedzis Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Turklāt nav daudz tādu valstu, kuru bankas būtu spējīgas tik mierīgi un kontrolēti izdarīt visu vajadzīgo, lai ierobežotā laika sprīdī valsts finanšu jomu pamestu vairāki miljardi eiro. Turklāt šāds process būs jāveic arī nākamajā gadā, lai līdz galam atbrīvotu Latvijas bankas no noteiktas ārvalstu klientu kategorijas. Pēc šādas pārveides ir paredzēts, ka līdz šim pastāvējušās divas banku grupas Latvijā saplūdīs vienā vienotā.